http://mac.tunt.lv/zoom-disc.php?mainid=32415&tabula=discus
Apraksts, kā iestādīt Rīgu laika joslā. Konsoles versiju izmēģināju. Nesanāca. Pico laikam ne tā to izlaboto failu noseivoju :( Ar lietotājam draudzīgām metodēm viss izdevās.
Ar dashboard World Clock bija lielāka ķēpa, jo izrādījās ka Tīģerim jālabo divās, nevis vienā vietā kā Leopardam. Dundurs, malacis, visu paskaidroja, paldies viņam :)
BEIGAS / END
Pirms apmēram dn sanāca paplucināt spārnus ar AoE pilnīgi ne par ko. Redzams, ka Eņģelis ar kko nav apmierināts, bet nesaka ar ko. Gan jau, ka ar sevi, vai kādām savām iedomām. Vēl ieņem savā trakajā prātiņā domu, ka jau nex cilvēks kko grib no tā iegūt sev.
Apjautājos ar vislabākajiem nodomiem, bet tā noslēdzās un ratā pasūtīja, lai vairāk vispār neko nejautātu. Perfektizētājs. Palīdzību vajag, tas sejā rakstīts, bet neesot jēgas nevienam prasīt, tāpat pa prātam neizdarīšot. Tik izlepušai un piekasīgai radībai tiešām izdabāt ir gandrīz bezcerīgi, turklāt, no tik traka prasīguma izbīstoties, var nespēt izdarīt pat visai elementāras lietas, kuras citos apstākļos gan jau ka prastu.
Nāk prātā tas angļu sestdienu brokastu seiāls par Hiacinti Burku un viņas kaimiņieni, kurai sāk trīcēt rokas, izlīt tēja un plīst trauki tieši pie Hiacintes un viņas karaliskā Dultona porcelāna. Bez H. piekasīgās klātbūtnes viņai tā nekad negadījās vai gadījas ārkārtīgi reti.
Atgriežoties pie nex & AoE, pusi nakts turpināja provocēt un pēc tam par katru otro frāzi braukt augumā. Saucas, palīdzēt mēģināju. Nezinu vai/kā varētu, bet, lai to noskaidrotu, vispirms būtu jādiagnosticē problēma. Tā tas arī palika, ka nex "apvainoja" Sātanu mīļuma trūkumā, aber Sātans visos veidos apgaismoja, ka tik ēteriskai radībai neviens nav gana labs, lai pat apjautātos, kā iet.
Visam kašķim pa starpu AoE izmeta frāzi apmēram tādu: "Tev jau viegli runāt. Tev jau viss ir." Būtu jāsaprot, ka man nu baigi daudz kas ir? Nekā. OK kkas jau arī man ir. Tukšai vietai vajadzēja būt, vai? Bet, redz, vaina tā, ka t.sk. pāris lietas, kuras AoE vēl nav, uzsverot vārdu "vēl".
Nāca apgaismība: radība, ko es apbrīnoju un dievinu, apskauž mani! Ja tik ļoti nepieķertos tik Sātaniskam radījumam, tad droši vien es apskaustu viņu. Patiesībā lielāku komplimentu no AoE būtu grūti izdabūt!
Tikai ķibele, ka negribēju klausīties glaimos, gribēju vismaz mēģināt palīdzēt mīļam sātaniskam radījumam!
Domā, ka es nevarētu palīdzēt AoE sasniegt to, kas man jau reiz ir izdevies? Tiešām? Murgaini augstas prasības? Jā. Bet nevajag jau gribēt (un to skaļi noliegt), lai kāds cits parūpējas par visu, t.i., izdara visu tavā vietā. Tomēr tas neliedz pieņemt palīdzību mazākā apjomā par 100%. Tikai ne AoE!
Runa nav par šīm lietām? Par citām? Neteiksi kādām? Nu tad sēdi arī kā suns uz siena kaudzes!
Absolūts sātanisko būtņu sindroms. Teorētiski mēs kā ļoti dažādas radības taču varētu apvienot savus ļoti dažādos spēkus un daudz sekmīgāk realizēt kopīgus mērķus, jo, mūsu īpašības summējot, patiešām nebūtu tālu līdz perfektam cilvēkam. Ak, jā, pilnīgi pretējām radībām kopīgi mērķi - tā nemēdz būt? Nu labi. Tad vienu AoE mērķi, tad vienu manējo un tā apmēram līdzīgi. AoE neapšaubāmi jau pēc nedēļas šādā eksperimentā rastos pārliecība, ka AoE ir vienīgā būtne, kas kko dara izvēlētā mērķa virzienā, un tad tik sāktos... Varbūt tāpēc arī nobody is perfect, ka visas labās īpašības как на зло savstarpēji nav savietojamas, neizvelkot no aizkrāsnes arī negatīvās.
Nu, kas tad būtu, ja es piekļūtu klāt? Kko sabojātu, piespļautu? Ja jau ir slikti, ka ar tik drūmu vaigu jāstaigā, vai tad tur vēl ir, ko sabojāt? Tak ir laikam. Butu kaut to novērtējusi. Novērtē, bet nav gana. Aber es sevi nē, ja? Jo man, redz, viss esot, t.i., man gan ar šo mazumiņu būtu jābūt gana.
Turpināšu klauvēt līdz ielaidīs vai līdz pa durvju apakšu sāks smirdēt pēc līķa. Ko nu... Sātana Eņģelis nav tāds kā mēs mirstīgie. Tas vnk atstāj mūsos neizdzēšamas pēdas un tad lido tālāk...
Here (password: www.musicground.com.br)
Answer to Tuomas and NW Dark Passion Play. Especially I Walk Alone to Bye Bye Beautiful (and Master Passion Greed). It's not over between
them ;) Or it's nice show played by both of them. Think, what you wish. And enjoy :) I'd like to believe in fairy tale this time. Maybe someday the same spark between them... oh, who knows...
BEIGAS / END
Viss raksts... / Read More...http://eventful.com/demand/D0-001-000310560-6
On this site was 121 demand of Nightwish in Vilnius. And they are confirmed to February!! We should have done that!!! :( Now fly to Vilnius... with all poles and lithuanians an belorussians :((
Do not repeat the mistake!!!
BEIGAS / END
Kad "skumjā piketa" TV versiju skatījos nežēlīgi fiziski un garīgi paģirainā 6dienas rītā, starp runātājiem zem Žagara lietussarga pamanīju arī rakstnieci Andru Neiburgu. Kgan sākumā tā īsti nevarēja uzsākt, pēcāk izteiksmes veids uz "tautas sapulces" jeb "lietussargu revolūcijas" fona izcēlās. Neko jau gudru nepateica - tāpat kā pārējie uzskaitīja nedienas un sakarīgu to risinājumu tā arī nepiedāvāja.
Tomēr nolasītā stils ausī iekrita. Agrāk kko par tādu rakstnieci pa ausu galam filmēju, bet lasīju visu ko citu. Labu laiku man vispār bija pārliecība, kas joprojām nav pavisam zudusi, ka patiešām lasīšanas vērts autors ir sen kā miris un tā autortiesības vairs nav spēkā (visu cieņu Project Gutenberg). Tik traki nav.
Tā nu googlēju pēc kādas šīs kolorītās autores grāmatas. Vienīgā, ko puslīdz nopērkamā kondīcijā izdevās sadzīt rokā, ir 4. gadā izdotā "Stum, stum": http://www.valtersunrapa.lv/apgads/?l=lv&page=books&id=158
Turpinājumā grāmatas pirkšanas procesa atstāsts (ar norādi, kur var dabūt vēl ;)), kā arī mani aizķērušie citāti, emocijas un vnk murgaini vervelējumi par pirmajām 53 lpp.
Jau pieliku saiti uz izdevēju "Valters un Rapa", bet, aizripojot līdz veikalam pretī operai 7. gadā, nācās secināt, ka šīs grāmatas tur vairs nav un pārdevējam nav ne jausmas vai jelkad vēl būs.
Nenoliegšu, ka, skatoties TV rakstnieču runas skumjajā piketā, bija aizdomas, ka tā viņas vnk cenšas pacelt PR un iekustināt grāmatu pārdošanu. Gāju meklēt grāmatas, šo faktu paturot prātā. Tomēr AN runas stils man pietiekami iepatikās, lai to apmaksātu, pat, ja tas tiešām būtu bijis vienīgais mērķis - arī laba reklāma ir nelielas atlīdzības vērta. Saskaroties ar grūtībām kādu viņas grāmatu nopirkt un ļoti pozitīvām atsauksmēm par "Stum, stum" i-netā, sāku nesaprast vajadzību pa skatuvēm tusēt. Laikam jau vnk gribējās ārā iziet... Nesaprotu cilvēkus, kam vēl ir kkāda iniciatīva, bet atbalstu morāli un ar visām četrām kaut vai tās nabaga iniciatīvas esamību kā tādu.
Otrā vieta, kur meklēju, bija jr.lv. Atradu. Salasīju diezgan prāvu pasūtījumu, ja jau reiz bija izlemts kko pirkt. Nesaprotu arī izdevējus - n-tajās grāmatās rakstīts, ka to izdošanu atbalsta Kultūrkapitāla fonds, kkāds cits fonds, Somijas valsts (tas par Larni grāmatu...) u.t.t., bet tik un tā grāmatas maksā sākot no Ls 5 un Ls 10 nav augšējā robeža. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka autoriem no tā tiek apmēram tikpat santīmu, cik Metallicai no Rīgā nopirkta CD. Tas aktualizē ideju par grāmatu tirgošanu internetā kaut vai tajā pašā pdf formātā, bet nu delfu elektroniskajā grāmatnīcā papīra neesamība neatmaksājas. Man jau nu vajadzētu zināt, ka datorizācija nav ekonomija ;) Lai nu kā, ne par to bija stāsts. Te jau man gandrīz skumjais pikets sanāk.
Atkārtojos: nav tik traki. Nenožēloju, ka nopirku un ka lasu :)
Ak jā, ja jau sūdzos, tad sūdzos. Piegāde tika solīta 2-3 dd laikā, turklāt solot pirms tam ar mani sazināties. Nu labi. Otrajā dienā (nevis nākamajā - see the difference) pēc pasūtījuma nakts šaubīga izskata vīrietis ieradās manā darba vietā. No tiesas nopriecājos un atviegloti nopūtos, ka nepasūtīju uz mājām. Vēlāk konstatēju mobilajā neatbildētu zvanu, bet tik un tā nepieteiktu vizīti negaidīju. Riskanti gan šie tā brauc bez mazākās jausmas, vai es tur dežurēju :P
Tagad tiešām pie lietas. "Stum, stum" toņkārta neatšķiras no skumjajā piketā dzirdētās. Tas mani nepārsteidza - zināju, ko meklēju. Tomēr ne vienmēr cilvēks atradis, ko meklējis, dabū to, ko no meklētā gaidījis. Šoreiz dabūju pat vairāk, jau no pirmajiem dažiem desmitiem lpp. "Konspektējot" šo grāmatu, pagaidām manam komentāru un spriedelējumu apjomam ir izdevies pārsniegt citātu apjomu :O
stum, stum
Visums izplešas? Ko, piedodiet? - ak tad saraujas jau atkal? Nu lai tad saraujas vesels, sen bija laiks sarauties. Ierauties, izbeigties. Miers un nekas.
Da nu viņu, Visumu. Man viņu nevajag. Ja visumam vajag mani - lūdzu, te es esmu.
Nu - zināt taču to veco teicienu: kas meklē, tas atrod? Galīgi aplams teiciens, pa manam. Kas meklē, tas neatrod gandrīz nekad, bet kas nemeklē, tas tīri kā pa jokam uzgrūžas.
Es sen neko nemeklēju.
Kas ir - ir. Kas nav - nav.
Dzīve tevi sašņorē. Daudz spirināsies - šņores tikai ciešāk savilksies. Tā ka labāk jau atslābsti.
Cilvēcība manī vēl kāda nebūt saglabājusies. Bet vai tas labi - to gan nepateikšu.
Niknums ar' ir cilvēcības paveids.
-----
Kā reiz pirms dažām dienām AoE to teica par dusmām, pie manas nopūtas, ka neceru tik sātaniskā radījumā ko cilvēcīgu iedvest... Velns tāds, šo jau lasījusi.
Kā teica mans senais un izglītotais pilsētas draugs - erotika notiek galvā. Vai, kā saka mana kaimiņiene, večiem jāpiš smadzenes, tad viņi tev apkārt lēkās. Īstenībā jau abi vienu un to pašu saka. Tikai katrs savā veidā.
Bet īstenībā es nopietnas nemaz negribu. Man tāpat pietiek, ko stumt. No veča viegluma negaidi - vismaz tik daudz dzīve mani ir izmācījusi.
Es jums vispār varu kā no grāmatas norunāt. Bet negribu. Nemāžojos. Es lietoju tikai tos vārdus, kas man piestāv.
Ieiet baznīcā?
Nea, neviens mani tur negaida.
Dievs dzīvo citur.
Un nesakiet, ka esmu pilnā.
Viss pāriet. Un neko nevar paturēt.
-----
Atļaujos nepiekrist. Ļaut pāriet vai paturēt tomēr mazliet no paša atkarīgs. (<-- Lūk, salieciet pieturzīmes šajā teikumā paši, ja vēlaties.) Var jau būt, ka man vēl kkāds jaunības ideālisms saglabājies.
pie blakus galdiņa
Sev paņēmu Hennessy, 50 gramus.
-----
VS vai VSOP? Vajag to old pale? Es parasti VS. Un ne jau cenas dēļ. Ja nav nekādas īpašās vēlmes. Un parasti nav.
Šābrīža īpašā vēlme: iebāzties te ar savu es. Fvz, kāpēc. Standarta egoisms vai vienīgā bērna sindroms. Who cares?... Nav jau neviena cita, par ko runāt.
Konjaks, man par milzīgu pārsteigumu, šai vietā - uzsildītā glāzē. Tas uzjautrināja.
-----
Uzjautrina kas cits: gan jau ka glāze nebija uzsildīta, vnk tikko mazgāta. Veicas, ka ar karstu ūdeni un nebija Fairy piegaršas. Mini pati, kas pirms tam no tās dzēra, un pamurgo par sanepidstaciju vai infektoloģijas centru.
Man jau sen likās, ka es zinu par dzīvi visu, izņemot pašu galveno.
Notikumi mani neinteresēja. Interesēja tas, kas aiz. Bet to neviens negribēja stāstīt. Vai arī nezināja.
-----
Haļavu sagribēji. Dāvanu par neko? Lai kāds tāpat pateiktu. Da, pat ja zinātu, neteiktu!
Es reibu ātri, man nevajadzēja daudz, 100 gramu konjaka un drusku iztēles man arvien lika iegrimt banālās un neproduktīvās pārdomās par esības noslēpumiem.
-----
Jā, jā - atkal iebāzīšos ar savu es. Kura te kuru citē?!?!
Sanī paslēpa seju manā kakla bedrītē.
- Labrīt...
- Labrīt, - es teicu, sajūtot nepatiku pret viņas pieskārienu. Un man bija drusku kauns par šo sajūtu.
-----
Cik reizes man jums abām jāsaka? Nav jākaunās par sajūtu! Par sajūtas slēpšanu - pēkšņu aizvēršanos - vai citas piemelošanu gan.
Man tik un tā nepatīk tā Tava sajūta... es to neaizmirsīšu, un Tu tur neko nevari darīt. Ja Tu nemelotu būtu vieglāk piedot, ka nejūti. Bet to jau Tu nemaz nelūdz. Tev to nevajag. Tev ir svarīgi labi izskatīties savās acīs ne jau manās.
Beidz. Es tevi piemānīju. Es taču neesmu nekāda rakstniece.
-----
Absolūts fināls.
Esmu uzdevusies par rakstnieci. Izdevās piemānīt. Uz brīdi pat AoE, par sevi periodiski nemaz nerunājot.
Man tomēr šķiet, ka piemānīju AoE vismaz par vienu sīkumu. Nejauki patīkami sanāk. Par visiem tiem ne gluži tik sīkumiem. Neesmu nekāds vecis, kam vajag smadzenes drāzt! Bet izdodas tev...
Jā, jā - diletantisms un amatierisms. Ne uz ko citu te arī nepretendēju. Kā Painted Rose savā saitā pie saviem praidiski spīdīgajiem mākslas darbiem angliski raksta: "Es daru to, kas man patīk. Ne uz ko nepretendēju. Man patīk dalīties." (tāds aptuvens tulkojums no atmiņas...) I feel the same here :)
el ninjo
Un tā viņš pārtrauca rakstīt; nu, var jau būt, ka tas bija tikai slinkums; viņš pārtrauca rakstīt, bet ne sacerēt, stāsti dzīvoja viņā, un viņš tos rakstīja uz iekšu, sev, viņš vairs neredzēja vajadzību likt tos uz papīra un spiest lasīt citiem, katram pašam jāraksta savi stāsti, galu galā.
-----
Katram savi stāsti jāraksta pašam. Arī no Remarka daudzkārt atkārtotā, ka neko nevar paturēt. Dažreiz sagribas atcerēties, savus agrākos stāstus. Dažreiz aizmirstas vai atmiņā ļoti pārvēršas pat lielie un nozīmīgie stāsti. Bet kas notiek ar mazajiem? Tiem, kas it kā neko nav izmainījuši. Vispār jau nevar iedalīt ielos un mazos. Lapsene, kas iekož kājā pludmalē, var izmainīt tās dienas vai vismaz tuvāko stundu gaitu. Prozaiska iemesla dēļ - kodums sāp, grūti paiet, patikamāk palikt un pagulēt turpat. Nu, lūk, arī nonācu pie gulēšanas pludmalē pa pavisam citu ceļu. Vai lapsenes kodums bija sīkums? Protams. Tomēr vēl novembra vidū atceros tādu sīku vasaras negadījumu. Atmiņas selesktivitātes ceļi ir neizdibināmi.
Nav jau jāliek uz papīra, ja kaut kā šķiet, ka kādreiz varbūt gribēsies atcerēties. Nu jau datoru laikmets. Ja piešaujas mazliet, tad rakstās arī ātrāk. Uz MB klavieres :)) Žēl, ka WriteRoom nav lv spellčekera. Varētu jau atvērt NeoOfficē un nočekot tur, bet kkā negribas. Ek, makinatori un pārējā tehnika. It kā tas būtu svarīgi! Nav taču - palīglīdzekļi kā katli virtuvē, tomēr tik daudz apspriesti tik daudz nepelnītas uzmanības saņēmuši. Par nepelnītu uzmanību - nāk prātā Tuska OA fests: visvairāk bilžu bija no Stratovarius uzstāšanās noslēgumā. Vader bija labāki, bet nav nevienas bildes, jo mazajai skatuvei bija diezgan bezcerīgi piekļūt. Tā nu reizēm sanāk, ka vairāk atmiņu bildēs nonāk nevis vērtīgākais, bet tas, kas bijis vieglāk pieejams. Pieejamība ir vērtība? Ui, ne vienmēr. Kaut gan, no web saitu lietojamības viedokļa skatoties, noteikti. Te nu ir jautājums, ko mēs no mums gribam, lai pamana un atceras, un ko negribam. Visu izrādīt? Varbūt. Ir gadījies, ka AoE manī priecājas par īpašībām, kas man šķiet pavisam necilas un pilnīgi parastas, un nenovērtē, manuprāt, labākās. Tā, pat ja ir defināts mērķis, piemēram, iepatikties, nekad tomēr īsti nevar zināt, ko tieši rādīt un ko nē. Var gadīties, ka pie mērķa aizved kāda ļoti parasta īipašība, bet lielā un pamatīgā izrādīšanās labākajā gadījumā atstāj vienaldzīgu. Kā tad, ka pie vainas atšķirīgās vērtību sisēmas.
Windas jēdziens Full Control un datubāzu Full Access būtu pielietojami tikai dzīvē bez bailēm vai pašaizsardzības. Tādi periodi parādās. Kad nav, ko zaudēt.
Krāsa un skaņa jau pasaulē bija, no paša sākuma bija un varbūt arī vēl pirms tā; ar tiem nevarēja izteikt neko vairāk vai citādu, kā pasaule ir. Bet vārds eksistēja tikai cilvēku galvās, tā bija pilnīga abstrakcija, tas radīja no nekā un nezin ko, un tā iespējas varēja sniegties tālu aiz dabiskā un pašsaprotamā robežām.
-----
Bullshit!! ar krāsu un skaņu ir ļoti grūti izteikt, ko vēlas, kas ir tas, ko vēlas pateikt, jo uzzīmētais pat ļoti neizskatās pēc tās vīzijas, pēc kuras zīmēts, tikai un vienīgi roku neveiklības dēļ. Nevis vīzijas neveiklības, bet tikai roku. Tas pats ar balsi vai ķermeni kādu mūzikas instrumentu spēlējot. Tur tomēr ir jābūt tehniskām preikšzināšanām un/vai talantam, kamēr muldēt var jebkurš, kam nav slinkums. Vārdam ir vislabākās iespējas attēlot vīziju. Sev. Cits ar citām vīzijām gan sapratīs kko pavisam citu, bet kuru tas interesē, ja raksta sev. Nav jēgas spiest citus lasīt.
Nevar sniegties aiz saprāta robežām. Sniegties jau var, bet tad tā tikpat labi var būt random simbolu virkne. Kādam DatZ pasniedzējam nu jau viņā saulē par mūziku gan būtu viedoklis, bet es nespēju izskaidrot, kāpēc kārtīga kakofonija reizēm var sagādāt lielāku prieku par atzītu mūziku, es to robežu neredzu un nejūtu. Varbūt tāpēc, ka man vispār ar robežām tā paknapāk. Spožums un posts.
Viņš pats sapnī bija ģērbies gaiši zilā plīša kleitā, kā transvestīts, koši krāsotām lūpām, jā, - viņš neticēja robežām - tātad arī robežām starp dzimumiem ne - šodien tu vari būt viens, rīt cits, un tikai tāpēc, ka kāds nav devis mums tik daudz laika, mēs nepiedzīvojam visu.
-----
Un te nāk arī robežu trūkums :)) Šodien tu vari būt viens, rīt cits - nebūtu slikti, bet apkārtējiem, maitām, ir atmiņa un pieradums, un cerības. Viņiem (man arī) ne reti gadās, ka iesakņojas pirmais iespaids, un, lai ko cilvēks darītu vēlāk, to vairs nevar mainīt. Kā Kristiānei F. (Wir, Kinder vom Bahnhof Zoo) visur pēc tam vilkās līdzi viņas Berlīnes lieta. Ir labi, ja šad tad var sākt no baltas lapas. Līdz brīdim, kad lapai kaut kas ne tas tiek uzķēpāts.
Baltās lapas mokas? Jā, varbūt tad tiešām nevajag rakstīt (think)...
Un viņš bija nekaunīgs un izaicinošs, stiprs un drusku cinisks - tik brīvs un mierīgs var būt tikai tas, kurš neko nedara un neko negrib.
Jo mazāk es redzu, viņš domāja, jo mazāk es mainos un varbūt nokļūstu tuvāk tam, kas es esmu.
-----
Naivais. Tikai nogarlaikosies visinteresantākā un gudrākā (ne jau akadēmiski :P ) cilvēka sabiedrībā. Smadzenēm, muļķēm, šad tad barību sagribas.
Tā sieviete bija vienīgais viņam pazīstamais cilvēks, kurš zināja, kad klusēt.
-----
Vienādas vai ļoti līdzīgas sajūtu un vērtības sistēmas. Apnicīgi - šim te ir racionāls izskaidrojums.
Neatstāj pēdas. Jo beigās tik un tā būsi viens un sev nepazīstams.
-----
Ja jau tā būs tik un tā, tad kāpēc gan no sirds neizbradāties, kaut vai bradāšanas pēc?
Nav loģikas. Diez vai tā domā vīrietis. Apgalvot nevaru, bet man pat ļoti šķiet, ka nē. Vecis gribētu izmēģināt bradāšanu praksē un jo vairāk, jo labāk - vairošanās instinktam taču būtu jābūt! Nu bet lv jau nav...
Turpinājums sekos...
Here is the beginning shown on the first page of the blog.
Here is the rest of post. I am really interested in getting this text not only on clicking link "Viss raksts... / Read More...", but on clicking the title of the post too. OK, see it...
As u can see, my posts about books I have red can get really long and annoying for people who are not interested in these books or can not read in Latvian.
There is a hack, how to make expandable posts. With a little problem - even short posts will be expandable using the hack. (c) http://blogger-tricks.blogspot.com/search/label/expandable%20post%20summary
All posts posted before this one has the link "Viss raksts... / Read More..." now, but there is no more to read.
For the next short posts not having anything more to read while expanded, even with no bigger pictures ;) there will be BEIGAS / END at the end of the post.
Like this one:
BEIGAS / END
| Lūk, šādi skaisti tumši zilpelēki mākoņi bija 11.11.2007 Pārdaugavā: | Look at the nice dark blue-grey clouds in Riga, left side of river Daugava at midday 2007/11/11: |
| Tie paši mākoņi neslikti saskan ar pliku bērzu ar droši vien nu jau pamestu ligzdu tajā, vecu špickkasti un bērzu birzes vietā uzslietu jaunbūvi aiz tās: | The same clouds look darkly good with house made in USSR, a new building (built in place where were trees) and a tree without leaves, but with (I suppose left for winter at least) bird's nest: |
Viss raksts... / Read More...
Grāmata - Kristiānes F. patiesais stāsts par atkarību. Par bezjēdzīgu dzīvi. Par "ārstēšanos" no narkotikām. Par to pašu bezjēgu. Problēmas ir aprakstītas tā, ka labāk nevar, net kā parasti trūkst risinājuma. Stāsti par draudzību narkomānu starpā drīzāk varētu būt reklāma. Bildēs grāmatā (īstais!!) Detlefs arī izskatās tiešām jauks- kkad būs jāpārfotografē arī tā bilde.
Kristiāne lietoja narkotikas, lai iekļautos kolektīvos, bet atzina arī to, ka daudzi mācekļi tās lietoja, jo neredzēja nekādu citu savas dzīves piepildījumu vai apliecinājumu...
Grāmatas valodas stils nav vienots un tas it kā mēģina attēlot jauniešu ielas žargonu, bet nesekmīgi. Heroīna saīsinājumu tulkot kā "heris" var tikai kāds, kas LV uz ielas nekad nav dzirdējis par to runājam, - lai kā tas nepatiktu, bet reālajā ielas žargonā LV ir daudz rusicismu kā "herič", "čeks" (tas gan ir 0.1g, nevis 0.25g kā viņu kvarteris, bet nedomāju, ka te kāds lieto atvasinājumus no latīņu valodas). Līdz ar to tulkojums ir sanācis visai samocīts. Lasās ātri, bet ne viegli - neeksistējoša valoda. Laikā, par kuru ir grāmata, PSRS varbūt tiešām narkotiku nebija vai arī to izplatība bija ļoti niecīga, līdz ar to reālu tālaika vārdu, iespējams, nemaz nav.
Vecāku nožēlojamā eksistence un bezjēdzība attēlota ideāli.
Komentāros par grāmatu daudzi saka, ka tai vajadzētu būt skolu obligātās literatūras sarakstā, bet es tam nepiekrītu. Daļai bērnu skolā ir tik patīkama sabiedrība, ka šī grāmata verētu kļūt par instrukciju, ko izmēģināt praksē, jo zaudēt jau nav ko. Tai drīzāk vajadzētu būt vecāku obligātās literatūras sarakstā, to veāku, kas vēl atceras kā grāmatas lasāmas. Turklāt šai grāmatai nevajadzētu būt labas literatūras paraugam - vismaz LV tulkojumā satura pasniegšana nav tā labākā. Saturs gan ir neatsverams. Tomēr skolā jua nav priekšmeta, kam tas būtu piemērots. Literārs paraugs tas nav, tātad literatūrā neiederas. Veselības mācībā tad jau drīzāk. Psiholoģijā? Varbūt. Lūk, ņemiet un izdomājiet, kur :P Viss ir tā sadalīts pa priekšmetiem, ka tie vairs nelīmējas kopā. Kāpēc ne vācu valodā tiem, kam tā ir pirmā svešvaloda? Kgan vācu literatūrā arī no literārā viedokļa ir daudzi labāki paraugi. Kaut vai Nīče.
Daudzejādā ziņā arī es domāju kā Kristiāne. Daudzi no mums domā līdzīgi. Tomēr to jēgu bezjēdzībā tā arī neviens uz šķīvja priekšā nenolika.
Būtu interesanti iepazīties ar nu jau slaveno Kristiāni F., kas tagad joprojām nodarbojas ar palīdzību atkarīgajiem Vācijā. Viņai tagad vajadzētu būt apmēram 45 gadiem (ja 1977 bija ~15). Droši vien interesanta. Nez kādas pēdas ir atstājušas narkotikas un 2x dzeltenā kaite? Būs jāpagooglē...
Zoo stacija vizuāli ir mainījusies samērā nedaudz. Biju tur pagājušā gada decembrī. Un, kā jau parasti jaucot virzienus, pēc izkāpšanas no S-bahn izgāju vispirms pa aizmuguri uz Ernsta Reitera laukuma pusi. Pērkamus bērnus nemanīju, bet dīvaini tipi tur klimta, tomēr nepiesējās, - laikam "apmaldījies tūrists" bija jau sejā rakstīts, tomēr ne tik apmaldījies, lai izdotos aptīrīt :P Izrādās, ka Eiropas centrs tur bijis jau 70tajos. Žēl ka nesanāca aizbraukt līdz Rudovai - vilcienus ar šo uzrakstu redzēju daudzkārt. Izstiagāju arī Kūrfirsta dambi - neko glīts nebija ar visu dārgo veikalu klāstu. Berlīne vispār nav ne skaista, ne omulīga pilsēta (kā Helsinki), bet kkāda nekur citur neredzēta ļoti īpaša aura tai ir.
Kad rakstīju blogā pavisam nesen par citu grāmatu http://nex-aeterna.blogspot.com/2007/11/polonze-sarkan.html, vēl nezināju, ka jr.lv ieraudzīšu šo grāmatu, bet arī piemināju Berlīni un tās auru, tātad jau šajā virzienā domāju.
Esmu redzējusi Zoo bērnu grāmatas ekranizāciju. Arī tā atstāja iespaidu, kaut gan atsauksmēs bija rakstīts, ka tā esot sabojāta grāmata. Daļēji varu piekrist (reti gadās dzirdēt, ka filmas būtu uzlabojušas daudzmaz slavnas grāmatas), tomēr arī filma atstāja pietiekamu iespaidu, lai nesaubītos, ka grāmata vienkārši ir jānopērk (patiesībā meklēju un atradu citu grāmatu, ... kura vēl nav sākta lasīt...).
Turpinājumā šoreiz gara citātu virkne. Daži ar komentāriem. Vairums bez...
Wir Kinder vom Bahnhof Zoo
Priekšvārds no vācu autora:
Kristiānei un viņas draugiem no heroīnistu kompānijas, kā arī klientiem, kuru biogrāfijas īsi ieskicētas, bijuši vecāki, kam dzīve smagi nodarijusi pāri un kas - apzināti vai neapzināti - savu izmisumu, ārējo un iekšējo izolēšanos, aizvainojumu un atriebības jūtas nodevuši mantojumā bērniem.
"Kas tā vides aizsardzība ir? Tās sākums meklējams cilvēku savatarpējās attiecībās. Šai sūdainajā skolā muns būtu jāiemācās izrādīt citam par citu kaut nelielu interesi. Lai nevienam nebūtu jābļauj skaļāk par citiem un jādemonstrē sava vara, lai nebūtu jākrāpjas un jāmelo, lai iegūtu labākas atzīmes."
Patiesībā narkotiku problēma nav nekas cits kā īpaši zīmīgs simptoms, ka - vispārīgi runājot - mums, vecākajai paaudzei, šai sabiedrībā jārada augošajai paaudzei iespējas rast dzīvei jēgpilnu piepildījumu.
Savukārt bērni, kuriem vajadzētu griezties pēc palīdzības pie vecākiem, to nedara, tāpēc arvien biežāk sapinas pretrunās un bieži pat ir spiesti risināt problēmas vecāku vietā.
Ja kāds impulsīvs bērns, kurš nevēlas grimt rezignācijā un stulbumā, slepus nobēg sapņu pasaulē un ģimenes un skolas rituālus izpilda formāli, viņš bieži vien izkrīt no sistēmas.
Tādiem bērniem kā Kristiāne tā ir pielāgojušos sabiedrības pilsoņu daļa, kas vienā reizē cilvēku ārstē, bet citā grib apspiest un izmantot.
Neko tēvs nemīlēja tik ļoti kā savu poršu. Ja autiņš netika remontēts, viņš to pulēja gandrīz katru dienu.
----njā, ja vecis pucē un čubina mašīnu, tad labākajā gadījumā "tikai" klapē ģimeni par savu stulbumu...
Tēvs vienkārši vairs nespēja. Viņš nemitīgi bija centies izsisties uz augšu, taču arvien nokritis uz pakaļas. Tāpēc viņu necienīja paša tēvs.
Tēva draugi bija jaunāki par viņu. Viņiem dzīve vēl bija priekšā, katrā ziņā viņi par to nešaubījās. Tēvs gribēja būt tāds kā viņi. Vēl ceļa sākumā. Un nekādā ziņā ne cilvēks, kam uz kakla jau ģimene, kuru viņš nemaz nespēj pabarot.
Es zināju, kā Berlīnē izsisties, - vienmēr jāpalaiž mute. Lai citi netiek līdzi. Tad var tēlot bosu.
Uz laukiem pie strauta mēs bijām darījušas daudz ko, par ko nevienam pieaugušajam nenāca ne prātā uztraukties. Man pielēca, ka Gropiusštatē drīkst spēlēt vienīgi spēles, ko izdomājuši pieaugušie. Tātad slidināties pa kalniņu un rakāties pa smiltīm. Pašiniciatīva bija bīstama.
Tikai nereti notika tā, ka darbs vēl nebija galā, kad jau gribējās, lai tas izskatās citādāk.
Cilvēku ģīmji vagonā šķita briesmīgi, tas ir, šie mietpilsoņi izskatījās ka vienmēr.
K.māte:
Taču, jo vairāk tēvs centās izjaukt mūsu draudzību, jo vairāk iespītējos. Redzēju tikai vienu iespēju - palikt stāvoklī, apprecēties un beidzot iegūt brīvību.
Biju iedomājusies, ka, nebūdama nevīžiga un nevazādamās apkārt, būšu bērniem paraugs. Likās, ka viņi sekos manam piemēram.
K.:
Ģimeni man aizstāja mana kompānija jeb kliķe. Tajā pastāvēja kaut kas līdzīgs draudzībai, maigumam un mīlestībai. Man ārkārtīgi patika buča jau sasveicinoties. Visi sabučojās maigi un draudzīgi. Tēvs nekad nebija mani tā nobučojis. Mūsu kompānijā problēmu nebija. Par savām problēmām nekad nemēdzām runāt.
Tas skolotājs man patika diezgan labi. Laikam jau tāpēc saniknojos, jo man likās, ka uzbļaut viņam nav galīgi bezjēdzīgi.
-------- tieši tā. Lai ar tevi kāds strīdētos,vēl ir jānopelna :P
Skola man ārkārtīgi riebās. Tajā nebija ne mazākā personiskā kontakta ar sklotājiem. Arī ar klasi nekas īsti kopā neturēja, jo katrs gāja uz savām nodarbībām. Ja kādu kaut kas interesēja, tad tikai, kā ielikt pārējiem. Gaidīt palīdzību no otra bija velti, jo katrs gribēja būt labākais.
------- tt. ja nav personiska kontakta, tādā pasākumā nav vērts tērēt laiku. Skolotāj, kiitoksi paljon ;) Konkurence. Bailes nebūt labākajam. Histērisko tieksmi būt labākajam, vienmēr pirmajam u.t.t. iedzen vecāki. a nafig? Nevar būt vienmēr labākais. Lai apmierinātu nereālas prasības ir mazliet jāpiemelo, jānošpiko un tā tas sākas... K. viņas kompānija, kurā ne par ko kcik svarīgu personīgi viņai pat nerunāja, šķita personiskāka...
Vairums narku ļoti smalki uztver otra izjūtas. Protams, ja otrs pieder pie kompānijas. Plenči šmigā klupa meitenēm virsū un domāja vienīgi par jāšanos. Mums svarīgāks bija kas cits.
Ar Detlefu sapratos pavisam citā līmenī. Neviens no mums nebija pārāks, vismaz sarunās ne. Ar Detlefu varēju runāt pilnīgi par visu, nebaidoties, ka viņš izmantos manas vājās vietas. Neviens no mums nespītējās un necentās uztiept savu taisnību. Mēs spējām viens otru pārliecināt.
----Nomierinošo tablešu ietekme:-------
Mājās mamma un viņas draugs laikam no tiesas sāka uzskatīt mani par patīkamu. Es nerunāju pretī un necīnījos. Un nekam vairs nepretojos, jo biju atteikusies no domas mājās kaut ko mainīt sev par labu. Bija jūtams, ka stāvoklis līdz ar to vienkāršojas.
Detlefs bija aizgājis pasaulē, kurai es nepiederēju. Ar vienu dūrienu pēkšņi mums vairs nebija nekā kopīga.
Ne tuvu nebija tā, kā raksta avīzēs, un mani nepavedināja ļauns heroīnists vai tirgotājs. Nezinu nevienu, kas būtu pavedināts pret paša gribu. Vairums jauniešu līdz heroīnam nonāk patstāvīgi, kad ir tam nobrieduši.
Mācītāja = "Vidusceļa nama" vadītāja viedoklis pēc tā slēgšanas/atvēršanas:
Inflācija [...] dzīve uz cilvēkiem izdara nepārtrauktu spiedienu, liekot vairāk spēka veltīt ikdienas darbam un liedzot izredzes uz laimīgāku un pārtikušāku dzīvi.
Narkotikas arvien noder, lai laupītu cilvēkam apziņu, ka viņš kļuvis par sabiedrības attīstības upuri. Strādnieku šķirā jau sen šo funkciju izpilda alkohols.
----- tas tiesa. sūda sabiedrība nav to vērta. Ja upuriem no tās nav nekāda labuma, tad mums nospļauties par attīstību un nav ne mazākās vēlmes kkā dēļ upurēties. Tikpat labi visu sūda sabiedrību varētu vnk uzspert gaisā. Un nevienam no mums tās nepietrūktu.
Njā K. tomēr pārspļāva strādnieku šķiru - heris :)) tulkotāji laikam nezina kā to sauc šodienas Rīgā uzielas...
Mani neinteresēja nedz vakardiena, nedz rītdiena. Man nebija nekādu plānu, bet vienīgi sapņi.
---- pazīstami. tikai nevis 14, bet ~25...
Katram derdzās paša riebeklība, tāpēc, redzot citu riebeklības, gribējās pierādīt, ka pats neesi tik zemu kritis.
Bijām atbrīvojušies no heroīna, bet nu neznājām, ko darīt.
Uzskatīju sevi par vēso veceni. Ne no kā man nebija bail.
Kamēr nelietoju heroīnu biju baidījusies no visa kā.
Māsīca [laukos, tikpat veca] un visi viņas draugi ar savām problēmām nāca pie manis. Es kļuvu īsta padomdevēja tante. Stāstīju, kas darāms un ka pirmām kārtām viss nav jāņem pārāk nopietni. Viņu problēmas man likās smieklīgas. Taču es pratu uzklausīt, un gandrīz vienmēr man bija pa rokai padoms. Kolīdz runa bija par citu problēmām, jutos briesmīgi gudra. Tikai ar savām problēmām netiku galā.
-------
Tā laikam ikdienā domā AoE...
Galu galā pie vecāsmātes biju ieradusies, lai atmestu duršanos uz visiem laikiem.
Četrām nedēļām ejot uz beigām, piezvanīja māte un pajautāja, vai nevēlos palikt ilgāk. Bez garas domāšanas atbildēju, ka ne. Ja viņa būtu pajautājusi, vai nevēlos šeit palikt visu mūžu, varbūt padomātu.
...arī ar viņām [Babsiju un Stellu] saprasties kļuva arvien grūtāk. Katra no mums gribēja stundām ilgi runāt tikai par sevi, bet veltīt pāris minūšu otras uzklausīšanai negribēja.
-------
nez, kas šādu attieksmi rada narkotikas nelietojušā cilvēkā? un kā no tās tikt vaļā. t.i. no attieksmes pret citiem, nevis no sevis?
Apgūlos uz grīdas un sāku raudāt. Māca bailes un negribējās vienatnē nomirt.
Nezinu pati, kāpēc nobijos no nāves. No nāves vienatnē. Heroīnisti mirst vientuļi. Parasti smirdošā tualetē. Es patiešām nevēlējos mirt. Patiesību sakot, nekas cits jau nebija gaidāms. Pati nezināju, kāpēc esmu nākusi šai pasaulē. Arī agrāk nebiju to īsti zinājusi.
Palīdzēt heroīnistam nav iespējams. Viņš vinmēr jūtas kā ielenkumā, jo nespēj saprast, par ko tiek sodīts.
Gribēju mirt, taču pirms katras duršanās jutu muļķīgas bailes no nāves. Varbūt tieši kaķis uzvedināja uz domām, ka nāve ir draņķīga padarīšana, ja cilvēks pat lāgā nav dzīvojis.
M.:
Policijā pateica tikai to, ka Kristiāni ierakstīs meklējamo sarakstā. Gan viņa uzradīšoties.
Vislabāk būtu zemē iegrimusi. Neko citu nejutu kā vienīgi bailes. Bailes no telefona zvana. No zvana, kas pavēstīs, ka meita mirusi.
Džeinija [kucīte] skrēja klāt katram, asti luncinādama. Visi cilvēki viņai bija labi. Tas man nepatika. Labāk būtu rūkusi, jo nevienam nevarēja uzticēties.
Vecais solīja arī atalgojumu. Viņš teicās paņemt mani līdzi uz Taizemi. Vismaz reizi gadā tēvs lidoja uz Taizemi. Ar Taizemi viņš bija baigi aizrāvies. Protams, viņu interesēja turienes maukas un lētais apģērbs. Ceļojumam uz Taizemi viņš taupīja, kur vien iespējams. Taizeme viņam aizstāja narkotikas.
Gavenā atšķirība starp hašiša un heroīna scēnu ir tā, ka hašiša smēķētājs dalās ar otru, ja viņam kaut kas ir.
Ievēroju, ka kanaki patiešām prot apieties ar narkotikām. Ne tā kā eiropieši. Mums, eiropiešiem, heroīns droši vien ir tas pats, kas indiāņiem savā laikā bija ugunsūdens. Iedomājos, ka austrumnieki var degradēt eiropiešus un amerikāņus ar heroīnu tāpat, kā eiropieši ar alkoholu degradēja indiāņus.
Pamazām iepazinu kanakus no citas puses. Ne kā drāzējus klientus, kuri Babsijas, Stellas un manās acīs bija pēdējie. Mustafa un arābi bija ļoti lepni. Vi'ņus ļoti viegli varēja aizvainot. Viņi pieņēma mani tāpēc, ka likos ļoti pašapzinīga. Jau pavisam drīz sapratu viņu dzīves principus. Piemēram, nekad neko nedrīkstēja lūgt. Viņi ļoti augstu vērtēja viesmīlību. Ja cilvēks kaut ko gribēja, viņš to paņēma. Vienalga, vai tās bija saulespuķu sēkliņas vai heroīns. Tikai nekad nedrīkstēja radīt iespaidu, ka draudzība tiek izmantota.
-----
Eiropiešiem un, īpaši latviešiem, nav ieaudzināts vnk paņemt, ko grib un nejusties izmantojušam vai parādā... Ko tur var darīt, lai nelūgtu, bet arī neizmantotu??? ideas??
Ja jau man vajadzēja apgrozīties "Raibā dzeņa" sabiedrībā, gribēju būt tās priekšgalā. Lai neviens nevarētu man piesieties. Gribēju spīdēt šai sabiedrībā kā zvaigzne. Gribēju būt lepna - kā arābi, kuri nevienam neko nelūdz. Gribēju nekad nejusties vājāka par citiem.
-----
Tas izklausās pēc AoE monologa... Kāpēc, lai kāds piesietos, kāpēc ir jāiederas vai jāspīd, ja jau no sākta gala skaidrs, ka tā ir sūdu sabiedrība?
Aizgāju uz Hermaņa laukuma tualeti, ieslēdzos un kārtīgi izraudājos. Tātad mūsu skaistā nākotne kārtējo reizi bija tutū. Atgriezās realitāte - tātad pilnīga bezcerība.
Tās dienas rītā uztaisīju sev maizi ar ievārījumu un lapoju avīzi. Ziņa bija nodrukāta pirmajā lapā. Virsraksts vēstīja: "Viņai bija tikai četrpadsmit".
Es tūlīt sapratu. Tālāk varēju nelasīt. Babsija! Kaut ko tādu biju nojautusi. Nebiju spējīga kaut ko just. Likās, ka pati esmu mirusi. Likās, ka avīzē rakstīts par manu nāvi.
Iegāju vannasistabā un iedūru sev devu. Tikai pēc tam spēju mazliet paraudāt. Nesapratu, vai apraudu sevi, vai Babsiju.
No kruķiem nebaidījāmies. Policijas mašīnām braucot reidā, policisti bieži vien priecīgi piemiedza ar aci. Viens no viņiem bija mans pastāvīgais klients. Tāds ļoti dīvains tips, kurš pastāvīgi alka pēc mīlestības. Un nekad viņam nebija iespējams ieskaidot, ka prostitūcija ir darbs, nevis mīlestība.
-----
pats tāds. Tas, kurš mīl vai to vēlas, cieš vienmēr...
Viņu vairums parasti gribēja ar mani papļāpāt. Pirmais parasti tika uzdots jautājums, kā tik glīta meitene nonākusi uz ielas. Man patiešām to nevajagot darīt. Šādas runas krita uz nerviem visviarāk. Bija arī tādi, kas gribēja mani glābt. Tika pat izteikti nopietni bildinājumi. Un tai pašā laikā klienti labi zināja, ka izmanto heroīnista nožēojamo stāvokli, lai gūtu apmierinājumu. Šie klienti bija baigie liekuļi. Viņi iedomājās, ka spēj mmums palīdzēt, kaut gan pašiem bija pietiekami daudz problēmu, ar kurām tie netika galā.
-----
nu kas var būt labāks, kā gudri mācīt citus un noliegt savas problēmas, ar kurām tiešām nav ne jausmas, ko iesākt, un nav, kas to jausmu iedveš...
Droši vien saskarsmē ar sievietām viņiem bija grūtības, tāpēc viņi izvēlējās bērnu stūri. Viņi stāstījā par frustrāciju, kurā tos novedušas pašu sievas, ģimene un dzīve vispār, jo nekas nemainās. Dažkārt likās, ka viņi pat apskauž mūsu jaunību.
-----
Nekas nemainās un neviens negrib mainīt, jo tāpat skaidrs, ka uz labu jau nu nemainīsies. Vai nu tulkotājs vai K. sauc klientus un tirgoņus par tipiem... tas vārds ar kko konkrētu asociējas...
Ar skolu netiku galā. Pat tad, ja tikai sēdēju klasē. Sēdēšana uz vietas kļuva neciešama. Patiesībā man bija neciešams viss.
Sākumā domas bija pavisam nekaitīgas. Sapratu - sūdi līdz acīm. Vispirms tevi piemāna tavs vienīgais draugs, bet pēc tam labākā draudzene. Laikam jau draudzības heroīnistu starpā nav. Tu esi pilnīgi viena. Vienmēr esi viena. Viss cits ir fantāzijas.
-----
jā, bet ir patīkami pēc iespējas vairāk laika pavadīt šādās fantāzijās...
Mierīgā garā sameklēju tīrāko [Federālā laukuma tualešu] kabīni. Biju absolūti mierīga. Bailes nejutu. Nebiju varējusi iedomāties, ka pašnāvība ir tik neizteiksmīga. Nedomāju par līdz šim nodzīvoto dzīvi. Nedomāju arī par māti. Nedomāju par Detlefu. Domas nodarbināja tikai paredzamais dūriens.
-----
Bez šīs grāmatas nekad neuzzinātu, cik daudz patiesībā Berlīnē ir sabiedrisko tualešu. Berlīnes apmeklējums te pietiekami nelīdz, turklāt metro skati sāk vizuālajā atmiņā jukt ar Stokholmu...
Ziņa, ka ārsts ir pediņš, nomierināja. Tagadējā situācijā paļauties uz pediņiem bija drošāk.
Koncentrēos tikai uz divām domām: "Mīļais Dievs nav gribējis, ka nolieku karoti", - un: "Nākamreiz noteikti vajadzīgs grams."
Acīmredzot īstas vēlēšanās bēgt man nebija, jo baidījos no visa, ko pēdējos pāris brīvajos gados biju uzskatījusi par brīvību.
Pati nezināju, priecāties par eglīti vai ne. Tomēr nolēmu, ka jāsaņemas un jāizrāda prieks par dāvanām. Nevienos Ziemassvētkos nebiju tā apdāvināta. Kādu brīdi pieķēru sevi pie domas, ka rēķinu, cik viss izmaksājis un cik kvarteru tur iznāktu.
Tēvs bija gandrīz svētlaimē, ka tagad tempju alkoholu. Bet es jau sev teicu: "Gan apradīsi ar ciema tīņiem un viņu disko mūziku."
-----
lauķus būtu bijis grūti vēl labāk aprakstīt...
Tā bija kapitāla bilde. Augšā mēs uzrakstījām: "Zem asfalta ir pludmales smiltis".
Reiz stundā pateicu, ka gribētu būt nacistu laiku jauniete. Ka jaunieši toreiz zināja, kas dzīvē ir svarīgs, ka viņiem bija ideāli. Manuprāt, labāk lai jaunatnei ir maldīgi ideāli, nevis nekādi.
Runas par emancipāciju ir tikai pļāpas. Manuprāt, puiši nekad vēl nav izturējušies tik brutāli pret meitenēm kā tagad. Tā vīrieši izpauž savu vilšanos. Viņiem vajadzīga vara un panākumi, un, ja nav iespējams gūt tos citādā veidā, šie centieni izpaužas attieksmē pret sievieti.
Ja Brelīnē klients no mašīnas māja ar roku, viņš vismaz smaidīja. Stiprākie džeki uzskatīja, ka smaidīt ir lieki. Viņi tā domāja visā nopietnībā. Manuprāt, vairums klientu pret savu dāmu izturējās draudzīgāk un maigāk nekā jaunie varmākas diskoēkās. Viņi gribēja drāzties, neizrādot ne mazāko draudzīgumu un maigumu, turklāt, saprotama lieta, par velti.
Vairumam meiteņu vienīgā dzīves jēga bija džeki. Viņām nebija nekādu iebildumu pret brutālo izturēšanos. Ja džeks atstāja kādu meiteni sēžam un aizgāja ar citu, viņa nesadusmojās uz džeku, bet gan uz viņa jauno draudzeni.
Spoguļa priekšā viņas atteicās pašas no sevis. Un radīja maskas, kurām vajadzēja patikt džekiem ar kolosālajiem močiem. To redzot, biju neiedomājami sarūgtināta. Savā ziņā notiekošais atgādināja pašas izdarības. Arī es biju tā krāsojusies un ģērbusies. Vispirms tāpēc, lai patiktu hašiša, bet vēlāk heroīna scēnas apmeklētājiem. Biju atteikusies no sava es, lai tik iekļūtu heroīnistu sabiedrībā.
-----
Bet ar to savu nevienam nevajadzīgo es taču arī nebija labi. Kurā brīdi apjēdz, ka kko dari tikai, lai iepatiktos citiem? Da;zai labai šķietm, ka tas ir viņu es un tieši tas, ko viņas pašas vēlas. Kur ir šī robeža?
Biju galīgā autā, redzot, ka meitenēm nav nekādas kopības sajūtas. Ka jebkura draudzība izput, kolīdz uz skatuves parādās kāds džeks. Kā heroīns, kas arvien gandēja manu, Babsijas un Stellas draudzību.
Domāju, ka jābūt kādam vidusceļam - proti, kad pilnībā nepielāgojies tei draņķa sabiedrībai un tomēr ar to sadzīvo.
Viņš prata sapņot, taču gandrīz visam rada praktisku risinājumu. Daudz kas viņam likās greizs. Pēc viņa domām, cilvēks, kas iztur, ar laiku var no šīs sabiedrības atpirkties.
Nācu pie atziņas, ka pamatskolā patiešām var ko iegūt, ja strādā savā labā, nevis domā vienīgi par to, kā pabeigt smieklīgi nevērtīgo pamatskolu.
Par Ērihu Frommu un viņa "Mīlas mākslu":
Ja pieņēma viņa rakstīto, dzīvei bija jēga jau tāpēc vien, ka to dzīvo. Dzīvot pēc viņa noteikumiem tomēr nav viegli, ja citi tos nezina.
[...] Katrā ziņā ievēroju, ka reālajā dzīvē viņa gudrības pilnībā nav izmantojamas.
Nevarēju sev iestāstīt, ka šis idiots [skolas direktors] nav jāņem galvā. Ja jau viņš vēršas pret tevi tikai ar tavu lietu, acīmredzot viņš ir vēl vājāks par tevi.
Visiem patiešām galva strādāja. Viņi nebija tik truli kā lielākā daļa pamatskolas audzēkņu. Šie džeki patiešām domāja. Ar viņiem bija par ko runāt. Un pats svarīgākais - šai kompānijā nebija ne vēsts no brutalitātes. Jebkura agresivitāte palika ārpusē. Kompānija bija absolūti miermīlīga.
Reiz uzdevu dumju jautājumu, kāpēc tāda izturēšanās nav iespējama bez apreibināšanās. Un saņēmu atbildi, ka jautājums patiešām ir muļķīgs. Kā citādi lai cilvēks atslēdzas pēc dienas nejēdzībām?
Atskaitot vienu, pārējiem darbs nesagādāja prieku. Šis vienīgais bija arodbiedrības biedrs un sava uzņēmuma jauniešu uzticības persona. Viņš
savam ikdienas darbam redzēja jēgu. Viņš iestājās par citiem uzņēmuma jauniešiem un tā varēja sevi apliecināt. Tāpat viņš domāja, ka sabiedrību iespējams mainīt. Viņam nevajadzēja uzraut dūmu, lai justos labi, viņš iedzēra tikai dažus malkus sarkanvīna.
Likās, ka pārējie savā darbā neredz jēgu. Arvien bija dzirdamas runas par mācekļa vietas pamešanu. Tikai nevienam nebija skaidrs, ko darīt pēc tam. No darba viņi pārradās vīlušies un agresīvi. Sanākot kopā, kāds sāka klāstīt par salēkšanos ar meistaru vai ko tamlīdzīgu, savukārt cits aicināja nerunāt par darbu. Pēc tam uz riņķi gāja smēķis, un tikai tad darbdiena beidzās pa īstam.
Mēs vienkārši meklējām cilvēkus, kam klājas labāk, lai no viņiem kaut ko iemācītos. Tāpēc ka mums pašiem klājās draņķīgi.
-----
Finālā bija skaistais sapnis par noslēgšanos no ārpasaules jaukā vietā.
Daba.
Ko tad vēl bez "pīpēšanas" darīt tiem mācekļiem, kas neredz savā darbā jēgu? Mainīt darbu uz citu tikpat nejēdzīgu vai ar viņu spējām nepaveicamu. Turklāt, lai cik riebīgi tas nebūtu, nevar ņemties gadiem līdz gaidītajam pašapliecinājumam, - daļa no tā būtu jāsaņem kā avanss, tikai kura uzņēmuma kasē kas tāds varētu būt atrodams?
Astrological "personality" test...
Personnel Details
Your name : nex
DOB : November 11 1980
Age : 26
Dog age : 191
Gender : Female
Country : Nosey
Born day :Tuesday
Day born meaning : Your birth on the 11th day of the month makes you something of a dreamer and an idealist. You work well with people because you know how to use persuasion rather than force. There is a strong spiritual side to your nature, and you may have intuitive qualities inherent in your make up, too. You are very aware and sensitive, though often temperamental. Although you have a good mind and you are very analytical, you may not be comfortable in the business world. You are definitely creative and this influence tends to make you more of a dreamer than a doer.
Conceived Date :February 5 1980
Conceived day : Tuesday
Pet : If you were a pet you would be a Badger
http://www.petpredictor.com
Job : Your favourite job would be a Satan !
http://www.jobpredictor.com
Scrabble : In scrabble your name is worth 10 points
http://www.officepredictor.com/scrabble
Simpson character : If you were a simpson character you would be Rainier Wolfcastle
Months 2 go before
Months to go before your next birthday is 0
Months to go before christmas is 1
Months to go before you die is 624
Days 2 go before
Your next birthday is in 1 days
Christmas is in 45 days
You will die in 18994 days
Star sign
Star sign :Scorpio
Datefrom : Oct 24
Dateto : Nov 22
Element : Water
RulingPlanet : Pluto
Symbol : The Scorpion
Stone : Topaz
Lifepersuit : To survive against all opposition
Vibration : Resilient
SecretDescire : To triumph
Money : If Scorpios want something, they get it - even if it means going to a number of lenders before getting the right offer. More of you break up with a partner over money than any other sign.
Chinese Zodiac sign
Animal : Monkey
description :You are a vary intelligent and a very clever wit. Because of your extraordinary nature and magnetic personality, you are always well-liked. The Monkey, however, must guard against being an opportunist and distrustful of other people. Your sign promises success in any field you try.
Favourite ColorYou selected the color :Red
Meaning :People who like red tend to be tigers in the sack. They are easily aroused and enjoy sex in every way imaginable. Once the sexual spark is ignited, it may take hours to extinguish. When two reds get together, the ensuing erotica could make Lady Chatterly blush. Lovers of red tend to be aggressors and weaker colours should be aware.
http://www.jobpredictor.com/office/love_colour/
Sexual meaning of your name
You need constant stimulation because you bore quickly. You can handle more than one relationship at a time with ease. You believe in total sexual freedom. You are willing to try anything and everything. Your supply of sexual energy is inexhaustible. You are a flirt, yet once committed, you are very loyal. You are sensuous, sexual and privately passionate. Publicly, you can be showy, extravagant and gallant. You are born romantic. Dramatic love scenes are your favourite fantasy pastime. You can be a very generous lover.
http://www.officepredictor.com/firstname/
PornStar NameYour porn star name is : ansis_
Gift
Scorpio has a penchant for delving into life's mysteries and secrets, so detective stories or true life mysteries are often excellent choices for gifts. Or, you might consider giving a gift certificate for a metaphysical or spiritual workshop. Scorpios typically have a good head for business, and computer banking software or investment tools will be greatly appreciated. Ultimately, however, the gift isn't the main focus for Scorpio. It's the feeling and sincerity behind it that makes all the difference.
http://www.giftpredictor.com/
Birth tree
Tree : Walnut
Meaning : The Passion
Unrelenting, strange and full of contrasts, often egotistic, aggressive, noble, broad horizon, unexpected reactions, spontaneous, unlimited ambition, no inflexibility, difficult and uncommon partner, not always liked but often admired, ingenious strategist, very jealous, passionate, no compromise.
Famous Birthdays on November 11
1974 Leonardo DiCaprio
1970 Peta Wilson
1964 Calista Flockhart
1962 Demi Moore
1951 Marc Summers
1935 Bibi Andersson
1925 Jonathan Winters
1922 Kurt Vonnegut, Jr.
1904 Alger Hiss
1899 Pat O'Brien
1885 George Patton
brought to you by www.LifePredictor.com
copyright 2007 lifepredictor.com comments@lifepredictor.com
Kārtējā totālā random glupība. No piemērotākā dzīvnieka minētāja pēc cilvēka vārda http://www.petpredictor.com/ uzgāju lovepredictor, kas priekš randomizēta rīka bija riebīgi precīzs.
Hey hey hey, nex here we go. Right then I have analysed both your names and I have come to my prediction. Good luck in being in love. |
| Firstly nex, the first thing that springs to mind is that you like to take charge Your name indicates to me nex that, you need constant stimulation because you bore quickly. You can handle more than one relationship at a time with ease. You believe in total sexual freedom. You are willing to try anything and everything. Your supply of sexual energy is inexhaustible. You are a flirt, yet once committed, you are very loyal. You are sensuous, sexual and privately passionate. Publicly, you can be showy, extravagant and gallant. You are born romantic. Dramatic love scenes are your favourite fantasy pastime. You can be a very generous lover. Okay what are my turn ons and turn offs then : By nature, you are the most sexual sign of the zodiac, so it doesn't take much to get turned on. Just know that you will be in control, so let them have it. Nothing turns you off faster than your date taking charge and telling you how to run your show. You are sensitive and attentive. Whatever you do, don't let your dates eyes wander for a second or you will sting them for it. and then AoE, this first thing that springs to mind is that you are not particularly romantic, but you are interested in action. You mean business. With you, what you see is what you get. You have no patience for flirting and can't be bothered with someone who is trying to be coy, cute, demure, and subtly enticing. You are an upfront person. When it comes to sex, it's action that counts not obscure hints. Your mate's physical attractiveness is important to you. You find the chase a challenge of the hunt invigorating. You are passionate and sexual as well as being much more adventurous than you appear; however, you do not go to ground advertising these qualities. Your physical needs are your primary concern. Okay what are my partners turn ons and turn offs then : These folks can't resist a good shoulder and neck rub. They are sensual, tactile, and appreciate the finer things in life. If you're daring, you could suggest a first or second date at a day spa. Spring for a massage and a body scrub for each of you. If you have a hot tub in your backyard, be sure to invite your [h.sign] over after your next outing. Events will quickly move from the backyard to the bedroom. Okay then here is the compatibility chart of nex and AoE. [Compatibility chart atļāvos izsviest nafig. Tik mazi % man neinteresē! un tā rozā sirsniņa apakšā arī izskatās vnk debīli >:( ] I hope all the advice is enough to make you love this person unconditionally, because sometimes I could be wrong - I doubt it though ! |
Grāmata, ko uz pagājušajiem ZSvētkiem nepelnītu uzdāvināja AoE. Šodien bija pareizā diena to lasīt.
Lasīju tikai kādas apmēram 6h. Kaut gan tā nav ļoti viegli lasāma. Grāmatai ir sava kolorīts. Kā Berlīnei - neteikšu, ka tas būtu ļoti patīkams, bet oriģināls gan un kko paslēptu noteikti izvelk, lai iebakstītu sejā. Tā jau ir grāmatas vērtība - radīt līdz šim nebijušu sajūtu. Polonēzei sarkanā sava aura noteikti ir. To raksturotu teiciens: tā paiet pasaules godība... It kā skumja un depresīva, jo viss paiet, vairākas paaudzes nomirst, katrs savā muļķīgajā un nepareizajā veidā. Kāpēc tā?, jo nāve vismaz man pagaidām šķiet vnk muļķīga un bezjēdzīga, kā nereti arī dzīve. Tomēr kkā tam visam vilkās cauri motivācija - pat ne cerība, bet kkāds izdzīvošanas instinkts.
Tālāk daži citāti, kas man "aizķērās". Tie šoreiz ir ļoti personīgi un aktuāli tikai tagad. Citiem un/vai citā laikā droši vien būtu citi. Ak, jā rakstīšanas/tulkojuma stils arī ir pelnījis tikt novērtēts kā sliktākajā skatījumā oriģināls, labākajā - ļoti labs un interesants. Daudzi salīdzinājumi, epiteti un metaforas, kas it kā ir mūsdienās plaši izplatīti vārdi vai frāzes, šajā grāmatā ir lietoti tādos kontekstos un ar tādām nozīmēm, kādi pat manā, kā AoE saka, slimajā prātā vēl nebija ienākuši.
Kopumā prieks, ka AoE man uzdāvināja šo pieredzi un labi, ka lasīšanai izvēlējos šo dienu.
Polonēze sarkanā
...ārsts bez mazākajām šaubām paziņoja, ka Elmikas sirds ir apstājusies. Viņa pati to zināja jau vismaz ceturtdaļstundu.
"Vienmēr taču ir cerība... ja ir līdzekļi..."
Ārsts papurināja galvu. Līdzekļi ir pret visu, tikai ne pret nāvi - ...
Svētki pamazām izdzisa nogurumā, kā ik gadu.
"Ir robežas, kuras nedrīkdt pārkāpt," Looms paskaidroja. "Vai firma, kas nemaksā savus vekseļus, var cerēt uz uzticēšanos? Ir jāpieņem nāve, lai dzīve saglabātu cieņu."
"Brauciet vien, ja jūs šeit, par laimi, nekas netur," mierīgi teica Ālbergs un vēlreiz pielēja glāzes. "Kurš gan negribētu aizbraukt un aizmirst?"
nāves tuvums bija iedvesis viņiem lepnību
Aukstums, kas sasaldēja jūtas un turēja grožos pārsteigumus, galu galā nesaudzēja neko.
"Kā var būt tik resns!" Natalī Zugova reiz teica ģērbējai. "Turklāt viņš ir ieņēmis galvā, ka prot spēlēt klavieres. Šausmīgi. Nabadziņš viņam trūkst jelkādas pievilcības."
Līdzko šie vārdi bija izskanējuši, viņa trauksmainā žestā aizsedza lūpas ar plaukstu. "Viņš noteikti nedzirdēja," ģērbēja mierināja, taču mākslinieci tas neremdināja. Aprunāšana nes nelaimi, tāpat kā rozes.
"Dzīvība," viņš teica, "pati par sevi nav ne slikta, ne laba. Tāpat kā nāve. Visu nosaka proporcijas. Diemžēl, mans dārgais, ar to ir tāpat kā ar visu citu: visgrūtāk ir atrast līdzsvaru."
Tika atjaunota cieņa pret noteikumiem. Sarūgtinājuma avots tika aizvākts ar varu. Tomēr ar to visu vēl bija par maz, nevienam tas nesniedza atvieglinājumu.
Kāds, ieraudzījis loga rūtī sarkanas acs spīdumu, svieda ar akmeni. Drīz Rauha teātra ēkai vairs nebija nevienas veselas rūts.
Milzīga, sarkana blāzma saplosīja teātri un pārņēma visu pilsētu.
"Cik skaisti!" stāvēdama pie sava loga, priecājās kāda šuvēja, kas gandrīz pilnīgi bija zaudējusi redzi. Tumsā, kurā viņa dzīvoja, bija redzams tikai tas, kas izstaroja pats savu gaismu.
Vēstules acīmredzot reiz bija samirkušas, jo tinte bija izsmērējusies, rokraksts nesalasāms. Vārdu straumēm, dāsni izlietām uz papīra, vairs nebija nekāda satura. Tās ierunājās tikai ugunī, uzplaukdamas spilgtās liesmās, varenās, aizraujošās un iznīcinošās kā sajūsma vai izmisums. Parādījušas savu īsto seju, vēstules acumirklī pārvērtās pelnos.
Ja gribi tikt prom no Šuvēm, tad nevilcinies ne mirkli: tas tev jāizdara starp lielo sākumburtu un punktu, nepakavējoties pie pārtrūkušas domas, negaidot pēdējo vārdu.
