Svētdiena atpūtas krēslā
It kā parasta svētdiena ar slinkumu iet ārā. Šoreiz var aizbildināties ar kārtējo saaukstēšanos, bet tas tik tiešām ir aizbildinājums. Lasīju žurnālus un skatījos manu versiju par tēmu - podcastus uz iMac. Pabeidzu lasīt Macworld, pārgāju pāri vairākām ne pārāk interesantām TED talks. Tad sākās interesantais - ne jauši, ne plānoti. Sāku šķirstīt un šo to palasīt no Scientific American, kura decembra numurs beidzot mani atradis (pēc sūdzības nu pat 2 eksemplāros).
Ekrānā parādījās TED talk Conrad Wolfram: Teaching kids real math with computers.Viņa stāstu neatkārtošu - katrs pats var noskatīties (iesaku!) - bet pamatdoma bija, ka nevajag skolās mācīt rēķināt uz papīra to, ko tūlīt pēc skolas tāpat liks darīt datoram, bet vairāk koncentrēties uz matemātisku uzdevumu noformulēšanu tā, lai varētu iedot datoram (kurš pašus rēķinus veic ātrāk un precīzāk), un uz rezultātu pielietojumu. Scientific American uzšķīrās un lasījās raksts Christine Gorman: The Heart-Brain Connection (Could excercising regularly and not smoking help to delay dementia?). Īsumā pierādīja, ka fiziskas aktivitātes un īpaši sirds un asinsvadu sistēmas labāks stāvoklis ļauj veidoties jaunām nervu šūnām smadzenēs, kas, būdamas jaunākas, protams, darbojas labāk kā vecās. Pirmkārt, te nu bija agrāk populārās frāzes par to, ka nervu šūnas neatjaunojoties. BSH.Otrkārt, sēdēšana pie datora vai pie rakstāmgalda ar burtnīcu un pildspalvu nekā neveicina sirds veselību. Ideja izmantot matemātikas mācīšanā datoru, ir apsveicama. Es jau sen aizrāpoju tālāk: domājot par jebkādas datorsistēmas darbību, biznesa loģiku un saskarni, nevis uzbūvi tieši tāpēc, ka uzprogrammēt to visu jau sen vajadzētu automātiski. Kā CW par matemātiku: tieši kalkulācijas ir tā matemātikas daļa, ko var uzticēt datoram, pārējos soļus nevar. Runājot par izpratni, viņš uzsvēra, ka tieši tā varētu iemācīt bērniem saprast aprēķina būtību - nevis ar daudziem ar roku burtnīcā rēķinātiem piemēriem, bet uzprogrammējot to aprēķinu.
Ja dators jau "zina" matemātisko problēmu, resp. to kāds jau ir uzprogrammējis (pieņemsim, ka labi), tad nosacīti jau ir zināms, kā to uzprogrammēt un atkārtot šo procesu pēc tās teorijas, ka dators var veikt aprēķinus cilvēka vietā, nav īsti pareizi, jo to taču jau arī var izdarīt dators. Teorētiski. Un praktiski?
Vairums moderno programmēšanas valodu vairs nav programmēšana no A līdz Z. Daudz kur tiek izmantota jau gatavu - notestētu, nooptimizētu un par smuku $ notirgotu - bibliotēkās esošu vienību savietošana. Funkcijas praktiski pašam nav jāraksta, tikai jāpaņem esošas, jāieliek pareizie parametri un jāievieto pareizajā koda vietā.Ir bijuši vairāki mēģinājumi to vēl vairāk globalizēt. Padod tik parametrus (ar konkrētām vērtībām apraksti vēlamo rezultātu) un programma programmu uztaisīs pati.
Banāli piemēri šīs pašas blogu lapas. Nav jāzina HTML, php, vai tml., lai programma palīdzētu uztaisīt visai smuku blogu. Pietiek savilkt kādā lodziņā, ko un kā vēlies.
Tieši to pašu varētu izdarīt ar visiem aprēķiniem. Nevis vadīt iekšā skaitlīšus un teikt kādu funkciju pildīt, bet tikai kaut kā informēt programmu par esošajiem skaitlīšiem un problēmas būtību, savelkot pa ekrānu "ķiņķēziņus" un skatoties, kā tie kustas un izvietojas. Par Scientific American raksta tēmu, ka cilvēkiem vajag vairāk kustēties, lai nezaudētu prātu. Aprēķinus un pat lielāko daļu to programmēšanas, arī manuprāt, būtu jāveic datoriem. Tomēr sēdēšana pie datora nu nekā neveicina veselīgo dzīvesveidu un prātu ilgāku funkcionēšanu.
Šķiet, ka datoriem trūkst ievades iespēju. Kā definēt uzdevumu? Ar klaviatūru un peli visādās piespiedu pozās? - Diez kas nav...
Staigājot apkārt un bakstot ar pirkstu pa touchscreen ierīci - mazliet tuvāk kustībām, bet arī tas vismaz uz brīdi prasa apstāties, kaut vai lai, blenžot ekrānā, kaut kur neieskrietu vai neiekristu.Būtu labi, ja savu vēlmju ievadi varētu veikt tieši ar veselībai derīgām kustībām. Ir taču spēles, kuras var vadīt ar sensoriem pie rokām, kājām un galvas. Ir arī tādas, kuras uztver žestus. T.i. mēs visi staigātu apkārt dīvaini vicinādamies. Ja to darītu gandrīz visi, tad tas, protams, nebūtu dīvaini. Vēl jāņem vērā, ka cilvēks vienlaicīgi spēj uztvert 5-7 lietas vai darbības - tā ir vidēja cilvēka uztveres augšējā robeža un augstāka tā vairumam nekļūs.
Tātad 4 ievades ierīces būtu OK. Kaut gan klaviatūru jau tagad it kā var lietot ar 10 pirkstiem. Tomēr cik cilvēki tik tiešām lieto visus 10 pirkstus ievadei? Lai vadītu 10 gab. uzreiz, jābūt īpašam treniņam. Tiem, kas nespēj uztvert 10 lietas vienlaicīgi, būs vieglāk kustināt mazāku skaitu pirkstu ātrāk, nekā pie katra taustiņa štukot, ar kuru pirkstu kurā virzienā bija jāspiež. Domāšana aizņem vairāk laika nekā "nepareizā" pirksta pārvietošana un uzsišana ar to. Tātad paliek jautājums, kā ievadīt datorā savu problēmu ar veselīgām kustībām. It kā itin labi varētu vicināt jebkuru ar sensoriem aprīkotu iekārtu, kura to visu varētu saglabāt un pārtulkot kodā. Ierīces jau ir, iPhone piemēram. Kas nav? Nav programmas, kas vicināšanos ar iPhone tieši tā tulkotu. Katra app iPhone pakratīšanu tuklo pa savam. Daža shufflē dziesmas, cita ko savu, bet ne visas ko vienu. Turklāt iPhone kratīšana arī nav uzskatāma par veselīgu nodarbi.
Vadot vairāk sensorus, kļūtu sarežģīts tieši kustību kods - kā katra kustība tiks tulkota. Vai 5 noskrieti soļi ir 5 vai 5000000? Ja to visu atrunās, tad ar šīm atrunām tiks pārbāztas smadzenes - tā jau notiek, kodējot dažādās valodās, kurās nav īsti iespējams cilvēka smadzenēs sabāzt, kādas bibliotēkas vispār ir pieejamas. Hmm, kā būtu ar touchscreenu pa visu sienu, kur to varētu vadīt stāvus gan ar rokām, gan kājām? Tas pat nav nereāli.Varbūt šobrīd nereāli, bet sfērisku touchscreenu - ar cilvēku iekšā? Lode gan visnotaļ var izkropļot attēlu - plaknē tas izskatīsies pavisam savādāk. Maģisko kubu?Šo visu variantu mīnuss - saglabājas atkarība no redzes. Redze ir noderīga - viena bilde pasaka vairāk par 1000 vārdiem - bet daudzas bildes pārslogo acis. Teksts bildē (drukā vai uz ekrāna) nemaz nav labi, jo to varētu uzņemt ar ausīm. Mac OS jau ir iebūvēts angliska teksta "runātājs", kas vienkārši nolasa dokumentu, tomēr latviskās versijas tam nav un drīzumā nav solīta.
Daļu izvades arī vajadzētu pārnest uz veselīgām kustībām. Dators varētu cilvēku tam veselīgā veidā kustināt un viņš saprastu izvades informāciju, piemēram, ar sinusoīdu smuki izmasēt muguru... Kamēr "runātājs" atskaņo informatīvu rakstu, kura ilustrācijā tas sinusoīds bija. Varbūt mana aizsapņošanās ir slima slaista murgi, bet varbūt kārtējā bizošana pa priekšu laikam, kas nevienam nevienos laikos neko labu nav devusi.
Labi, ka nav viduslaiki un sārtus par šo vairs nekurina...
Ekrānā parādījās TED talk Conrad Wolfram: Teaching kids real math with computers.Viņa stāstu neatkārtošu - katrs pats var noskatīties (iesaku!) - bet pamatdoma bija, ka nevajag skolās mācīt rēķināt uz papīra to, ko tūlīt pēc skolas tāpat liks darīt datoram, bet vairāk koncentrēties uz matemātisku uzdevumu noformulēšanu tā, lai varētu iedot datoram (kurš pašus rēķinus veic ātrāk un precīzāk), un uz rezultātu pielietojumu. Scientific American uzšķīrās un lasījās raksts Christine Gorman: The Heart-Brain Connection (Could excercising regularly and not smoking help to delay dementia?). Īsumā pierādīja, ka fiziskas aktivitātes un īpaši sirds un asinsvadu sistēmas labāks stāvoklis ļauj veidoties jaunām nervu šūnām smadzenēs, kas, būdamas jaunākas, protams, darbojas labāk kā vecās. Pirmkārt, te nu bija agrāk populārās frāzes par to, ka nervu šūnas neatjaunojoties. BSH.Otrkārt, sēdēšana pie datora vai pie rakstāmgalda ar burtnīcu un pildspalvu nekā neveicina sirds veselību. Ideja izmantot matemātikas mācīšanā datoru, ir apsveicama. Es jau sen aizrāpoju tālāk: domājot par jebkādas datorsistēmas darbību, biznesa loģiku un saskarni, nevis uzbūvi tieši tāpēc, ka uzprogrammēt to visu jau sen vajadzētu automātiski. Kā CW par matemātiku: tieši kalkulācijas ir tā matemātikas daļa, ko var uzticēt datoram, pārējos soļus nevar. Runājot par izpratni, viņš uzsvēra, ka tieši tā varētu iemācīt bērniem saprast aprēķina būtību - nevis ar daudziem ar roku burtnīcā rēķinātiem piemēriem, bet uzprogrammējot to aprēķinu.
Ja dators jau "zina" matemātisko problēmu, resp. to kāds jau ir uzprogrammējis (pieņemsim, ka labi), tad nosacīti jau ir zināms, kā to uzprogrammēt un atkārtot šo procesu pēc tās teorijas, ka dators var veikt aprēķinus cilvēka vietā, nav īsti pareizi, jo to taču jau arī var izdarīt dators. Teorētiski. Un praktiski?
Vairums moderno programmēšanas valodu vairs nav programmēšana no A līdz Z. Daudz kur tiek izmantota jau gatavu - notestētu, nooptimizētu un par smuku $ notirgotu - bibliotēkās esošu vienību savietošana. Funkcijas praktiski pašam nav jāraksta, tikai jāpaņem esošas, jāieliek pareizie parametri un jāievieto pareizajā koda vietā.Ir bijuši vairāki mēģinājumi to vēl vairāk globalizēt. Padod tik parametrus (ar konkrētām vērtībām apraksti vēlamo rezultātu) un programma programmu uztaisīs pati.
Banāli piemēri šīs pašas blogu lapas. Nav jāzina HTML, php, vai tml., lai programma palīdzētu uztaisīt visai smuku blogu. Pietiek savilkt kādā lodziņā, ko un kā vēlies.
Tieši to pašu varētu izdarīt ar visiem aprēķiniem. Nevis vadīt iekšā skaitlīšus un teikt kādu funkciju pildīt, bet tikai kaut kā informēt programmu par esošajiem skaitlīšiem un problēmas būtību, savelkot pa ekrānu "ķiņķēziņus" un skatoties, kā tie kustas un izvietojas. Par Scientific American raksta tēmu, ka cilvēkiem vajag vairāk kustēties, lai nezaudētu prātu. Aprēķinus un pat lielāko daļu to programmēšanas, arī manuprāt, būtu jāveic datoriem. Tomēr sēdēšana pie datora nu nekā neveicina veselīgo dzīvesveidu un prātu ilgāku funkcionēšanu.
Šķiet, ka datoriem trūkst ievades iespēju. Kā definēt uzdevumu? Ar klaviatūru un peli visādās piespiedu pozās? - Diez kas nav...
Staigājot apkārt un bakstot ar pirkstu pa touchscreen ierīci - mazliet tuvāk kustībām, bet arī tas vismaz uz brīdi prasa apstāties, kaut vai lai, blenžot ekrānā, kaut kur neieskrietu vai neiekristu.Būtu labi, ja savu vēlmju ievadi varētu veikt tieši ar veselībai derīgām kustībām. Ir taču spēles, kuras var vadīt ar sensoriem pie rokām, kājām un galvas. Ir arī tādas, kuras uztver žestus. T.i. mēs visi staigātu apkārt dīvaini vicinādamies. Ja to darītu gandrīz visi, tad tas, protams, nebūtu dīvaini. Vēl jāņem vērā, ka cilvēks vienlaicīgi spēj uztvert 5-7 lietas vai darbības - tā ir vidēja cilvēka uztveres augšējā robeža un augstāka tā vairumam nekļūs.
Tātad 4 ievades ierīces būtu OK. Kaut gan klaviatūru jau tagad it kā var lietot ar 10 pirkstiem. Tomēr cik cilvēki tik tiešām lieto visus 10 pirkstus ievadei? Lai vadītu 10 gab. uzreiz, jābūt īpašam treniņam. Tiem, kas nespēj uztvert 10 lietas vienlaicīgi, būs vieglāk kustināt mazāku skaitu pirkstu ātrāk, nekā pie katra taustiņa štukot, ar kuru pirkstu kurā virzienā bija jāspiež. Domāšana aizņem vairāk laika nekā "nepareizā" pirksta pārvietošana un uzsišana ar to. Tātad paliek jautājums, kā ievadīt datorā savu problēmu ar veselīgām kustībām. It kā itin labi varētu vicināt jebkuru ar sensoriem aprīkotu iekārtu, kura to visu varētu saglabāt un pārtulkot kodā. Ierīces jau ir, iPhone piemēram. Kas nav? Nav programmas, kas vicināšanos ar iPhone tieši tā tulkotu. Katra app iPhone pakratīšanu tuklo pa savam. Daža shufflē dziesmas, cita ko savu, bet ne visas ko vienu. Turklāt iPhone kratīšana arī nav uzskatāma par veselīgu nodarbi.
Vadot vairāk sensorus, kļūtu sarežģīts tieši kustību kods - kā katra kustība tiks tulkota. Vai 5 noskrieti soļi ir 5 vai 5000000? Ja to visu atrunās, tad ar šīm atrunām tiks pārbāztas smadzenes - tā jau notiek, kodējot dažādās valodās, kurās nav īsti iespējams cilvēka smadzenēs sabāzt, kādas bibliotēkas vispār ir pieejamas. Hmm, kā būtu ar touchscreenu pa visu sienu, kur to varētu vadīt stāvus gan ar rokām, gan kājām? Tas pat nav nereāli.Varbūt šobrīd nereāli, bet sfērisku touchscreenu - ar cilvēku iekšā? Lode gan visnotaļ var izkropļot attēlu - plaknē tas izskatīsies pavisam savādāk. Maģisko kubu?Šo visu variantu mīnuss - saglabājas atkarība no redzes. Redze ir noderīga - viena bilde pasaka vairāk par 1000 vārdiem - bet daudzas bildes pārslogo acis. Teksts bildē (drukā vai uz ekrāna) nemaz nav labi, jo to varētu uzņemt ar ausīm. Mac OS jau ir iebūvēts angliska teksta "runātājs", kas vienkārši nolasa dokumentu, tomēr latviskās versijas tam nav un drīzumā nav solīta.
Daļu izvades arī vajadzētu pārnest uz veselīgām kustībām. Dators varētu cilvēku tam veselīgā veidā kustināt un viņš saprastu izvades informāciju, piemēram, ar sinusoīdu smuki izmasēt muguru... Kamēr "runātājs" atskaņo informatīvu rakstu, kura ilustrācijā tas sinusoīds bija. Varbūt mana aizsapņošanās ir slima slaista murgi, bet varbūt kārtējā bizošana pa priekšu laikam, kas nevienam nevienos laikos neko labu nav devusi.
Labi, ka nav viduslaiki un sārtus par šo vairs nekurina...
No comments:
Post a Comment