Ietekme uz nākotni

Filmās daudz un dikti redzēts, kā, nositot pagātnē odu, var izmainīt visu nākotni. It kā slubi...domāt par to ikdienā. Protams, ir labi nenodarīt nevienai dzīvai radībai pāri. Bet priekšmetiem? Tiem taču nesāp un nav dvēseles... teorētiski... Tomēr, kāds tos ir izveidojais un tam laikam ir.

Vakar, piebraucot pie mājas, beidzu tukšot 0,33l sulas pudelīti. Un nevis to vnk izmetu, bet sāku domāt, ka es faktiski tagad ietekmēju šīs pudelītes nākotni. Ja es to izmetīšu atkritumu urnā, tā visticamāk nonāks izgāztuvē un tur gadiem bezjēdzīgi mētāsies. Sā salīs un apsnigs, tai nopelēs nost etiķete, sulas paliekas iekšā aprīs visādas baktērijas - no tāda viedokļa baktērijas savukārt būtu ieguvējas.
Tikpat labi varu pudelīti atdot mātei, lai tur ielej pašgatavotas ogu sulas vai tml. Tādā gadījumā stikla pudelīte ar aizskrūvējamo vāciņu turpinātu būt noderīga. Ja tai būtu, dvēsele, tā noteikti būtu laimīgāka, esot uz balkona, pilna ar sulu, nevis mētājoties izgāztuvē. Kaut gan, kā s to varu zināt? Nevaru iedomāties, ka kkam patiktu mētāties izgāztuvē. Stiklam, metālam, plastmasai un papīram taču it kā domu un sajūtu nav.
Vai nav vienalga?
Nav. Un tas reizēm traucē. Lieka vara. Spēja ar vienu kustību mainīt visu kā cita nākotni...