Tu, muļķa, muļķa Eņģelīt...
Protams, atkal AoE... Nu neizprotu to burvīgo radību, help needed.
2008.02.20 21:52
Nu tak kasās par visu pēc kārtas - pasūta mūs, pāris kolēgas, praktiski dirst un tad vēl uz mums apvainojas!!! Vispār mums tā kā būtu bijis jāapvainojas.
Man nav iebildumu uzņemties savu daļu vainas - vajadzēja privāti pateikt, ka tas tiešām nebija smuki, nevis uzbraukt publiski. Tomēr, man domāt, - tā arī visa mana vaina :( Man esot jāuzņemas sava daļa vainas? OK, uzņemos. Mana daļa šoreiz nav 100%, lai ko Tu, Eņģelīt, arī nedomātu. Cik var rāpot pakaļ?! Pietiek. Es mīlu Tevi. Tev to nevajag? Tad iztiec!
Sadalam to vainu un miers! Bet nē, tagad kādu nedēļu nerunās... Sliktākais ir tas, ka nu jau no tā izjūtu arī kādu drusku atvieglojuma :(( Atsakies kāpt manā mašīnā :( Pati vainīga - kraties autobusā!
Johaidī, varējām aizbraukt pa mežu ziemas vietā ieklīdušajā pavasarī pastaigāt. Uz koncertu aiziet. Padziedāt līdzi Nightwish dziesmām. Kopīgi kko mācīties - Tev jau patiktu kursos, bet arī grāmatām un i-neta instrukcijām nav ne vainas. Apēst kēksu. Uzdzert Tullamore ar kolu. Tēju. Galu galā aizbraukt dajebkur. Apsolīji man jaunas drēbes piemeklēt. Solīts nekur nekrīt...
Tev vajag izplēsties, apvainoties u.t.t.!!! bezmaz ikmēneša sindroms!!! un jo par ko sīkāku un nenozīmīgāku, jo labāk, ja?
Muļķa Eņģeli, es mīlu Tevi un, lai kāda būtu Tava nākamā cūcība, nebeigšu mīlēt...
No comments:
Post a Comment