Relativitāte mat. analīzē? (papildināts)

Droši vien, ka zināšanu trūkums...
Droši vien, ka zināšanu trūkums vai slikta atmiņa bet ja nu tomēr...

Visa mat. analīze balstās uz laika ass ar vienotām noteiktām sekunžu iedaļām. Ir bijis tas gods klausīties haosa teorijas kursu, bet ar kaunu jāatzīst, ka neko prātīgu no tā neatceros, kā arī jau mācību laikā pratu tikt galā ar formulām, vienādojumiem u.t.t. neizprotot to jēgu :(

Vai viss ļoti būtiski neizmainītos, ja tiktu ņemta vērā relativitāte, t.i., atkarībā no konkrēta skatījuma to sekunžu iedaļu garums varētu variēt? Kā vecajā anekdotē: minūtes garums būtiski atšķiras atkarībā no tā, kurā tualetes durvju pusē tu esi...

Grafiki varētu ļoti saļodzīties it sevišķi pie mainīgām izmaiņām...

Papildināts 2007-05-19 20:56:22

Skatījos pirmo no austriešu filmiņām pa Einšteina relativitātes teoriju. Tā kā filmiņa bija vācu valodā, tad diezgan daudz ko no runātā nesapratu :( Tomēr tik daudz sapratu, ka arī te, vismaz sākumā - 1. no daudzām filmiņām, mainās attālums un ātrums no skata vietas, bet iedaļas laika skalā ir vienīgais nemainīgais lielums. Filmiņā bija vēl viena interesanta nianse: kosmonautiem mainās sirdsdarbības ātrums. Ja nu, no cilvēka viedokļa raugoties, laika skalai varētu piemērot cilvēka sirdsdarbības ātrumu kā koeficientu? Piemēram, pie šim cilvēkam normālas sirdsdarbības koeficients =1, bet, sirdsdarbībai paātrinoties, piemēram, stresa situācijās vai pie fiziskām aktvitātēm, atiecīgi palielinātos koeficients, bet ļoti mierīgā situācijā, piemēram, miegā attiecīgi samazinātos. Tajā pat laikā autobusa ātrums būtu radarā uzrādītais, turklāt attiecībā pret gājēju Einšteina teoriju tas nekā nemaitā. Tikai mazs papildu koeficientiņš? Sirds monitori jau sen medicīnā ir izgudroti, tikai šādā nolūkā būtu jāiekļauj aprēķinos. Interesanti kā no cilvēka viedokļa izmainītos kostību (un ne tikai..) grafiki???

Kā šādos aprēķinos varētu iekļaut bara sirdsdarbību? Vidējo aritmētisko nebūtu korekti, jo stresainie parasti ietekmē pārējos vairāk nekā mierīgie (bet to jau uzrādītu arī apkārtējie un vidējā). Arī līderi ietekmē pārējos un nav ierēkināmi vidējos, kaut gan ietekme varētu uzrādīties... Kastro emocionālā runa 3. stundā droši vien uz klausītājiem iedarbojas nomierinoši, bet pats līderis, cerams, azartu nezaudē? Ja nu tādā veidā varētu noprognozēt Eirovīzijas rezultātus vai hokeja spēles uzvarētājus? (Joprojām skrobojos, ka neuzliku totalizatorā uz serbietes uzvaru ;( , ko paredzēju jau kopš pusfināla - pareizi uzskati nu reiz ir finansiāli smagi ieriebuši...)

Labots 2007-05-19 21:18:10

Stresa situācijās koeficientam būtu jāsamazinās proporcionāli sirdsdarbības ātrumam, nevis jāpalielinās. T.i. apgriezti proporcionāli sirdsdarbības ātrumam. Tas tāpēc, ka stresa situācijās viss šķiet ātrāks un laiks īzsāks :) Turklāt, lai cik dīvaini tas nebūtu, tāpat notiek arī nopietnu pozitīvu emociju gadījumā. Tātad sirdsdarbības ātrums tiešām varētu derēt neatkarīgi no emociju konteksta. Vēl krutāk: no melu detektoram līdzīga aparāta varētu izvilkt vēl vairāk info un iespējams vairākus koefiecientus, ar kuriem sekmīgi varētu attēlot cilvēka skatījumu uz kādu notikumu. Grafiks varētu ļoooti būtiski atšķirties no "neitrālā skatījuma".